Search results for "dabiskie zālāji"

showing 10 items of 10 documents

Sociālekonomiskie aspekti dabisko zālāju uzturēšanā Madlienas pagastā

2016

Bakalaura darbā ir aplūkoti dabisko zālāju uzturēšanas sociāli ekonomiskie aspekti, kas cieši saistīti ar pētītajiem materiāliem – zemes lietojumveidu, tiesību aktiem un atbalsta maksājumiem, lauksaimnieku viedokli un informētību, lauku statistiku. Veikts literatūras apskats, aplūkoti saistītie tiesību akti par atbalsta maksājumiem, veikta analīze statistikas materiāliem par zemes lietojumveidiem un lopkopību, veiktas intervijas ar Madlienas pagasta lauksaimniekiem, pagasta pārvaldes vadītāju, lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Madliena 2” pārstāvi un pagasta aktīvisti, SIA «Metsa Forest Latvia» mežsaimniecības konsultanti, intervijas ir izanalizētas un izdarīti darba secinājumi.

Vides zinātneDabiskie zālājiLauksaimniecībaSociālekonomikaLatvija
researchProduct

Dabisko zālāju veģetācijas daudzveidību noteicošie augsnes faktori Vidzemes centrālajā daļā

2015

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot sakarības starp dabisko zālāju veģetācijas daudzveidību un augsnes ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Dabiskie zālāji ir sugām bagāti, bet vieni no visvairāk apdraudētiem biotopiem Eiropā. Šo biotopu saglabāšanai un atjaunošanai ir nepieciešams noskaidrot sakarību starp augsnes faktoriem un sugu daudzveidību. Pētījumā veikta 26 zālāju veģetācijas un augšņu īpašību analīze. Rezultāti liecina, ka nepastāv statistiski nozīmīga sakarība starp sugu daudzveidību un augsnes faktoriem (pH, C, N, K, granulometrisko sastāvu).

augu daudzveidībaĢeogrāfijaveģetācijadabiskie zālājiaugsnes faktori
researchProduct

Augsnes faktoru nozīme zālāju ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā Vidzemē

2017

Augsnes īpašības ietekmē zālāju kvalitāti un to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī arvien nozīmīgs kļūst jautājums par ekosistēmu pakalpojumiem, kas ir atkarīgi no augsnes īpašībām. Turklāt kopš pagājušā gadsimta otrās puses Eiropā un arī Latvijā ir vērojama strauja zālāju platību samazināšanās, tajā skaitā arī Vidzemes augstienē, tadēļ ļoti būtiski ir noskaidrot augšņu faktoru nozīmi un augsnes indikatorus, kas nodrošina zālāju ekosistēmu pakalpojumus. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot zālāju ekosistēmu izplatības un to pakalpojumu sakarības ar augsnes faktoriem un augsnes īpašībām Vidzemes centrālajā daļā. Pētījumā apkopota literatūra par zālāju ekosistēmu pakalpojumu raksturojumu, nod…

daļēji dabiskie zālājiVides zinātneaugsnes īpašībasaugsnes indikatoriekosistēmu regulējošie pakalpojumi
researchProduct

Augšņu un to īpašību raksturojums Vidzemes augstienē LIFE Viva Grass projekta etalonteritorijā “Rāmuļu skola”

2017

Viens no zālāju izplatības un kvalitātes, kā arī to apsaimniekošanas būtiskiem ietekmējošiem faktoriem ir augsnes un to īpašības, kuras savukārt ietekmē augsnes veidošanās faktori un procesi. Tādēļ Vidzemes augstienē viens no lauksaimniecības zemju izplatītākajiem lietojuma veidiem ir zālāju teritorijas, ko nosaka augsnes īpašības, t.sk. agrotehnoloģiskās īpašības, ko ietekmē saposmots un izteikti mainīgs reljefs. Tā kā daļēji dabisko zālāju platības ir apdraudētas, ir svarīgi noskaidrot augsnes un veģetācijas ģeogrāfiskās likumsakarības, jo zālāju kvalitāte ir atkarīga no augsnes īpašībām. Tas nepieciešams, lai plānotu daļēji dabisko zālāju, kā arī degradēto zālāju ilgtspējīgu apsaimniekoš…

daļēji dabiskie zālājiaugsnes īpašību kartēšanaĢeogrāfijaaugsnes veidošanās procesiaugsnes ietekmējošie faktoridegradētie zālāji
researchProduct

Lakstaugu sugu izmantošana Latvijas dabisko zālāju biotopu aizsardzības stāvokļa novērtēšanā

2019

Dabisko zālāju platības Latvijā sarūk un pasliktinās to kvalitāte. LAP ir rīks ar kura palīdzību nodrošināt to uzturēšanu un atjaunošanu, būtu jāpārskata atbalsta nosacījumi un jāapsver rezultātorientētu pasākumu ieviešana maksājot par indikatorsugu skaitu zālājā. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot Centrālvidzemes ģeobotāniskā rajona biežāk sastopamo dabisko zālāju lakstaugu indikatorsugu indikatīvo vērtību biotopa aizsardzības stāvokļa novērtēšanai kā arī zālāju indikatorsugu sastopamību noteicošos faktorus. Sniegts neliels ieskaits biotopa aizsardzības stāvokļa novērtēšanā, tajā skaitā ar indikatorsugu palīdzību. Pieejamajiem veģetācijas aprakstiem novērtēta datu kvalitāte. Darbā analizē…

indikatorsugasVides zinātnedabiskie zālājizālāja aizsardzības stāvoklissugu sastopamību noteicošie faktori
researchProduct

Zālāju biotopu ekoloģiskās atjaunošanas metožu efektivitāte īstermiņā: projekta GrassLIFE piemērs

2022

Dabisko zālāju skaits Latvijā ir neliels, tāpēc nepieciešams tos aizsargāt un atjaunot. LIFE programmas projekta GrassLIFE: Zālāju atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana (LIFE16NAT/LV/000262, 2017–2023) ietvaros tiek veikti zālāju ekoloģiskās atjaunošanas un uzturēšanas darbi, kuru rezultāti tiek noteikti veicot veģetācijas monitoringu. Dažādu zālāju ekoloģiskās atjaunošanas metožu efektivitātes novērtējums ir svarīgs, lai dažādās teritorijās būtu iespējams noteikt potenciāli visizdevīgāko ekoloģiskās atjaunošanas metodi. Bakalaura darba mērķis ir novērtēt dažādu dabisko zālāju ekoloģiskās atjaunošanas metožu efektivitāti 2 - 3 gadu laikā pēc atjaunošanas. Darbā dots ieskats vis…

indikatorsugasbioloģiskā daudzveidībaVides zinātnedabiskie zālājiekoloģiskā atjaunošana
researchProduct

Life Daba projektos atjaunoto dabisko zālāju stāvoklis aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja un dabas liegumā Sitas un Pededzes paliene

2015

Life projektu datubāzē atrodamā informācija liecina, ka 13 projektu ietvaros tika atjaunoti zālāji Latvijā. Zālāju atjaunošanā tiek ieguldīti sabiedriskie līdzekļi, taču nav zināms, cik tas ir ilgtspējīgi, un, vai tie tiek uzturēti pēc projektu noslēguma. Bakalaura darbā skaidrots atjaunoto zālāju stāvoklis AAA „Ziemeļgauja” un DL „Sitas un Pededzes paliene”, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldē iegūtos datus, inventarizējot zālājus dabā, veicot intervijas ar teritoriju īpašniekiem. Noskaidrots, ka 2013. gadā 0,7% no atjaunotajiem zālājiem abās teritorijās netika pieteikti Lauku attīstības programmas finansējumam. Zālāju atjaunošanās abās teritorijās norit veiksmīgi. Intervijās noskaidrot…

inventarizācijaVides zinātneDabiskie zālājiSita un PededzeZiemeļgaujaintervijas
researchProduct

Dabisko zālāju apsaimniekošanas un zālāju atjaunošanas pasākumu ietekme uz augsnes organiskā oglekļa frakcijām

2022

Sabiedrībā aktuāla tēma ir emisiju samazināšanas iespējas. Augsne ir daudzfunkcionāls resurss, kas ne vien sniedz cilvēkiem nepieciešamās izejvielas un pakalpojumus, bet arī ir nozīmīga runājot par klimata pārmaiņām. Oglekļa sekvestrācijas procesā augsnē tiek uzkrāts pienācīgs daudzums atmosfēras CO2, tādējādi sasniedzot ieguldījumus klimata pārmaiņu samazināšanā. Gan pasaulē, gan Latvijā plašas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības aizņem zālāji un to apsaimniekošanas veids ietekmē oglekļa daudzumu, kas uzkrāsies augsnē. Darba mērķis ir noskaidrot augsnes organiskā oglekļa satura un tā frakciju īpatsvara izmaiņas zālājos atkarībā no zālāju atjaunošanas pasākumiem. Pētījumā izmantoti …

zemes lietojumsVides zinātnedabiskie zālājiorganiskais ogleklisPMO
researchProduct

Lauksaimnieku līdzdalība uz rezultātu orientētos agrovides pasākumos zālāju bioloģiskās daudzveidības palielināšanai: labās prakses un to pārņemšanas…

2022

Kā mērķtiecīgāku pieeju biotopu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai Eiropas Komisija uzsver rezultātorientētu pasākumu ieviešanu. Latvijā paredzēts ieviest rezultātorientētu agrovides pasākumu “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”, taču ierobežojošs faktors ir lauksaimnieku spēja atbilstoši tajā iesaistīties zināšanu trūkuma dēļ. Liela loma piemīt lauksaimnieku apmācībām, taču lauksaimnieku viedoklis par šādām mācību programmām ir maz pētīts. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot labās prakses lauksaimnieku iesaistīšanai un līdzdalības veicināšanai uz rezultātu orientētos agrovides pasākumos un novērtēt šo prakšu pārņemšanas potenciālu Latvijā. Darbā analizēti septiņi ES ieviesti uz zā…

Ģeogrāfijadabiskie zālājizālāju apsaimniekotājslīdzdalībaaptaujazālāju apsaimniekošanas plāns
researchProduct

Zemnieku iesaistīšana zālāju apsaimniekošanas plāna sagatavošanā uz rezultātu orientēta agrovides pasākuma ieviešanā Latvijā

2020

Izstrādājot jauno Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu periodam no 2021. līdz 2027. gadam, Eiropas Komisija aicina lielāku uzmanību pievērst rezultātorientētu agrovides pasākumu ieviešanai. Latvijā tā ir rezultātorientēta agrovides pasākuma “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” ieviešana, kas paredz zālāju apsaimniekošanas plānu izstrādi. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekotāju viedokli par zālāju apsaimniekošanas plāna izstrādi un izvērtēt viņu iesaistes iespējas šāda plāna izstrādē. Darbā analizētas mācību kursa “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” dalībnieku, kas ir bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekotāji, atbild…

Ģeogrāfijarezultātorientēts agrovides pasākumsdabiskie zālājizālāju apsaimniekotājsaptaujazālāju apsaimniekošanas plāns
researchProduct